Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
savirpuļot
Lietojuma biežums :
savirpuļot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
2.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri