savižņot
savižņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savižņoju | savižņojam | savižņoju | savižņojām | savižņošu | savižņosim |
| 2. pers. | savižņo | savižņojat | savižņoji | savižņojāt | savižņosi | savižņosiet, savižņosit |
| 3. pers. | savižņo | savižņoja | savižņos | |||
Pavēles izteiksme: savižņo (vsk. 2. pers.), savižņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savižņojot (tag.), savižņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savižņotu
Vajadzības izteiksme: jāsavižņo
Pārklāties, parasti pilnīgi, ar vižņiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šī gada 18. februārī Nacionālajā teātrī skatītā Jāņa Jurkāna lugas “ Dūdieviņš” pirmizrāde ievērību gūst gan kā kārtējais jaunuzvedums, gan kā dzīvīgs grūdiens savižņojušajā drāmas rakstniecības straumē.