saviļņot
saviļņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saviļņoju | saviļņojam | saviļņoju | saviļņojām | saviļņošu | saviļņosim |
| 2. pers. | saviļņo | saviļņojat | saviļņoji | saviļņojāt | saviļņosi | saviļņosiet, saviļņosit |
| 3. pers. | saviļņo | saviļņoja | saviļņos | |||
Pavēles izteiksme: saviļņo (vsk. 2. pers.), saviļņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saviļņojot (tag.), saviļņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saviļņotu
Vajadzības izteiksme: jāsaviļņo
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saviļņojas (1).
2.Izraisīt spēcīgu emocionālu stāvokli.
Stabili vārdu savienojumiSaviļņot sirdi.
- Saviļņot sirdi idioma — izraisīt patīkamas jūtas, patīkamu psihisku stāvokli
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūziķe neslēpa, ka bijusi saviļņota par publikas sirsnīgo uzņemšanu. „
- Viņu saviļņojis fakts, ka daudz ziedojuši latvieši no ārzemēm. "
- Viņš ir tikpat saviļņots par vecāku lomu, kā Irina.”
- Tikai jārunā pavisam tuvu ūdens virsmai, lai elpa saviļņotu ūdeni.
- Līdzenumā augušam cilvēkam kalni tomēr ir kaut kas īpašs un saviļņojošs.