savazāt
savazāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savazāju | savazājam | savazāju | savazājām | savazāšu | savazāsim |
| 2. pers. | savazā | savazājat | savazāji | savazājāt | savazāsi | savazāsiet, savazāsit |
| 3. pers. | savazā | savazāja | savazās | |||
Pavēles izteiksme: savazā (vsk. 2. pers.), savazājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savazājot (tag.), savazāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savazātu
Vajadzības izteiksme: jāsavazā
1.sarunvaloda Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu.
3.apvidvārds Ilgāku laiku šurp un turp vadāt.
4.apvidvārds Lāpot (zeķes) sačunčurēt.
5.apvidvārds Savākt kopā.
Avoti: LLVV, ViV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lote izmazgā savazātos svārkus, izgriež un ģērbj atpakaļ.
- Ak vai, jāpadzīvo pie mīļā vecvectētiņa, tas nekas, ka savazātām zeķītēm, netīrām bikšelēm.
- (Nesenā pagātne bija noskūta ar bārdas rugājiem, iemesta ugunī ar savazāto marles apsēju, aizskalota asarām, izvemta paģirās.
- Helma nolika turpat blakus uz klona krūzi un bļodiņu, izķeksēja no savazātās širces kabatas saliecamo nazi un ņēmās vīlēt pušu roku striķus.
- Tas bija šaurs, augsts nams, ik stāvā ar lētām koka starpsienām bija norobežotas vairākas mazas istabiņas, katrā atradās savazāta gulta.