savandīt
savandīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savandu | savandām | savandīju | savandījām | savandīšu | savandīsim |
| 2. pers. | savandi | savandāt | savandīji | savandījāt | savandīsi | savandīsiet, savandīsit |
| 3. pers. | savanda | savandīja | savandīs | |||
Pavēles izteiksme: savandi (vsk. 2. pers.), savandiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savandot (tag.), savandīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savandītu
Vajadzības izteiksme: jāsavanda
1.Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
2.Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laikam gan troļļi bija nikni pretojušies, tāpēc viss tā savandīts.
- Mājās neviena nebija, viņš apgūlās savandītajā gultā un atvēra datoru.
- Debesis bija savandītas — mākoņi zēģelēja, uzvilkusi buras līdz mastu galiem.
- Ar savu parādīšanos vien tie savanda ierastību kā kumeļaploka kārtis.
- Vēl viens neaizslēgts dzīvoklis, savandīts un piekrauts ar nesaderīgām dažādu nokrāsu mēbelēm.