savalkāt1
savalkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | savalkāju | savalkājam | savalkāju | savalkājām | savalkāšu | savalkāsim |
2. pers. | savalkā | savalkājat | savalkāji | savalkājāt | savalkāsi | savalkāsiet, savalkāsit |
3. pers. | savalkā | savalkāja | savalkās |
Pavēles izteiksme: savalkā (vsk. 2. pers.), savalkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savalkājot (tag.), savalkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savalkātu
Vajadzības izteiksme: jāsavalkā
1.Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
1.1.Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu).
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie kājām viņam gulēja satīts un ar auklu pārsiets savalkāts guļammaiss.
- Tad arī es sagriezu viņa savalkātos kreklus sīkās strēmelēs un piepildīju ar tām spilvenu.
- Vai varbūt jūs jau zināt, ka viņš mēdza ostīt manas savalkātās biksītes?”
- Smaržas jaucas ar ziepju aromu, ar matu šampūnu un savalkāto drēbju sviedru saldsīvo smārdu.
- Pats tu proti vienīgi plēst un savalkāt.