savažot1
savažot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savažoju | savažojam | savažoju | savažojām | savažošu | savažosim |
| 2. pers. | savažo | savažojat | savažoji | savažojāt | savažosi | savažosiet, savažosit |
| 3. pers. | savažo | savažoja | savažos | |||
Pavēles izteiksme: savažo (vsk. 2. pers.), savažojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savažojot (tag.), savažošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savažotu
Vajadzības izteiksme: jāsavažo
1.Sasaistīt, savienot ar važu vai važām.
2.Sasaistīt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad izskatījās, ka viņu šī metafiziskā grūtniecība vairs nesavažo.
- Tas savažojis ar likumiem, kuri iepriekš man neko nenozīmēja.
- Tie tevi turēs savažotu un neļaus virzīties uz priekšu.
- Tā ir apskaidrotā, nesaduļķotā un nesavažotā prāta aizmetnis.
- bet tu pat nenojaut, kā tas savažo i prātu, i miesu.