savaņģot
savaņģot 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savaņģoju | savaņģojam | savaņģoju | savaņģojām | savaņģošu | savaņģosim |
| 2. pers. | savaņģo | savaņģojat | savaņģoji | savaņģojāt | savaņģosi | savaņģosiet, savaņģosit |
| 3. pers. | savaņģo | savaņģoja | savaņģos | |||
Pavēles izteiksme: savaņģo (vsk. 2. pers.), savaņģojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savaņģojot (tag.), savaņģošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savaņģotu
Vajadzības izteiksme: jāsavaņģo
1.Sagūstīt1.
2.Sagūstīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, varbūt ne pavisam muļķe, ja jau bija savaņģojusi S.
- Es nezinu, kāpēc Pēcis mani necentās savaņģot un padarīt par prostitūtu.
- Kurzemē TP aktīvistus savaņģo gan reģionālās, gan lielās partijas.
- Pietiek ar desmit " eirikiem" pie pensijas, lai savaņģotu cilvēka prātu.
- Nebūt apburošas sievietes savaņģots, jo esmu neprātīgi skaists.