savītināt
savītināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savītinu | savītinām | savītināju | savītinājām | savītināšu | savītināsim |
| 2. pers. | savītini | savītināt | savītināji | savītinājāt | savītināsi | savītināsiet, savītināsit |
| 3. pers. | savītina | savītināja | savītinās | |||
Pavēles izteiksme: savītini (vsk. 2. pers.), savītiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savītinot (tag.), savītināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savītinātu
Vajadzības izteiksme: jāsavītina
1.Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) savīst.
1.1.Vītinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rādu, kā tējas savītina, kā kaltē, fasē un marķē.
- 1.Liec pannā ēdamkaroti sviesta un uz nelielas uguns savītini tajā spinātus.
- To uzreiz sagriež un savītina – apžāvē malkas krāsnī.
- 2.Pa to laiku pagatavo pildījumu: tējkarotē sviesta uz pannas mērenā karstumā savītini pusi spinātu.
- Melnā tēja ir tējas krūma svaigās, zaļās lapas un pumpuri, kas tiek savītināti, sasmalcināti un fermentēti.