savīst
savīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savīstu | savīstam | savītu | savītām | savītīšu | savītīsim |
| 2. pers. | savīsti | savīstat | savīti | savītāt | savītīsi | savītīsiet, savītīsit |
| 3. pers. | savīst | savīta | savītīs | |||
Pavēles izteiksme: savīsti (vsk. 2. pers.), savīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savīstot (tag.), savītīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savīstu
Vajadzības izteiksme: jāsavīst
1.Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
1.1.Vīstot iegūt vēlamās īpašības.
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mana seja bija kā badacietējam, acis iekritušas un āda savītusi.
- apmēram 180 cm gara aukla, kas savīta no dabiska materiāla;
- Daži savīst jau pumpurā, tiem var pielavīties kaitēklis vai puve.
- — Tu biji parasts zēns, — čukstēja veča savītušās lūpas.
- Bez manis šīs jaunavīgās krūtis savītīs, viņas seju izvagos grumbas.