savīkšt
savīkšt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | savīkšu | savīkšam | savīkšu | savīkšām | savīkšīšu | savīkšīsim |
| 2. pers. | savīkš | savīkšat | savīkši | savīkšāt | savīkšīsi | savīkšīsiet, savīkšīsit |
| 3. pers. | savīkš | savīkša | savīkšīs | |||
Pavēles izteiksme: savīkš (vsk. 2. pers.), savīkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: savīkšot (tag.), savīkšīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savīkštu
Vajadzības izteiksme: jāsavīkš
Sagatavot (norisi, darbību u. tml.); arī sagādāt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savu Miķeļdienas mazmītavu ar visādiem priekiem un dancošanu, ar tirgošanos un dziedāšanu bija savīkšuši Katlakalna bērnu folkloras kopa ar savu skolotāju Lauru priekšgalā un ar jaukiem danču muzikantiem, kuros bērnu mammas sirsnīgi darbojās.
- — Ja es būtu ģenerālis, tad savīkštu nū šīm meitumāju, — turpināja Rahikainens.