savērt
savērt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saveru | saveram | savēru | savērām | savēršu | savērsim |
| 2. pers. | saver | saverat | savēri | savērāt | savērsi | savērsiet, savērsit |
| 3. pers. | saver | savēra | savērs | |||
Pavēles izteiksme: saver (vsk. 2. pers.), saveriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saverot (tag.), savēršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: savērtu
Vajadzības izteiksme: jāsaver
1.Verot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiIevērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs.
- Ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs kolokācija — saspiest (ko), verot durvis ciet
1.1.Verot (uz kā priekšmetus, detaļas u. tml.), izveidot (ko no tiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lomu Ojārs savēra uz kārkla zara žākles un stiepa uz mājām.
- Sagūstījusi saraustīju tos gabaliņos, un norautās galvas savēru uz stieplītes.
- Visvienkāršāk tās žāvēt, saverot uz auklas un pakarinot siltā vietā.
- No masas izveidoju garenas desiņas, ko savēru uz koka iesmiņiem.
- saverot dainu dzintara zīles, uzceļot no tām to gaismas pili,