savārdot
savārdot apvidvārds
1.Vārdojot piešķirt (kam dziedinošas spējas); apvārdot.
2.Pierunāt samierināties.
Avoti: EH, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lietot var, savārdojot Ūdeni ar vajadzīgajiem vārdiem-nodomiem.
- saku - desmit dienas tu viņu nedrīksti redzēt, es savārdošu un būsiet kopā, bet viņš atnāk pēc piecām un paziņo - man viņu vairs nevajag, dari kaut ko!
- Tad šos muzikālos pavadījumus apvārdoju, savārdoju – paņēmu šo pajūgu savās rokās.
- kur paliek tavi mīļdziesmiņu savārdotie
- Trakākais gadījums bija, kad pie manis atbrauca vairāki 30–40 gadu veci cilvēki un steidzināja: “ Savārdo ātrāk mums tās sveces un ūdeņus.”