sausgalis
sausgalis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: mežsaimniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sausgalis | sausgaļi |
| Ģen. | sausgaļa | sausgaļu |
| Dat. | sausgalim | sausgaļiem |
| Akuz. | sausgali | sausgaļus |
| Lok. | sausgalī | sausgaļos |
Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi ( KALĒJI, ZIEMEĻI, VIESALGI, ĶONIŅI, PLIĶI, DRAGŪNI un SAUSGAĻI).
- Kuršu ķoniņi bija septiņu Kurzemes ciemu ( Ķoniņu, Pliķu, Kalēju, Ziemeļu, Viesalgu, Sausgaļu un Dragūnu) iedzīvotāji, kuri no Livonijas ordeņa mestriem bija saņēmuši īpašas lēņu grāmatas.
- Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu ( Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas.
- 1899. gadā tā piederēja Brenemeram, kurš tiesājās ar Sausgaļu ciema iedzīvotājiem.
- Pie ciema atrodas Sausgaļu kapi.