saurķēt
saurķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saurķēju | saurķējam | saurķēju | saurķējām | saurķēšu | saurķēsim |
| 2. pers. | saurķē | saurķējat | saurķēji | saurķējāt | saurķēsi | saurķēsiet, saurķēsit |
| 3. pers. | saurķē | saurķēja | saurķēs | |||
Pavēles izteiksme: saurķē (vsk. 2. pers.), saurķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saurķējot (tag.), saurķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saurķētu
Vajadzības izteiksme: jāsaurķē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Frikadeļu zupa bija atdzisusi un, tā kā bija saurķēta ar karoti, tad arī duļķaina.
- Es esmu varējusi tikai tādu sīku darbu izdarīt, kā straumītes, kas katra tek savā virzienā, saurķēt kopā un tad tās ir aizritējušas vienā lielā upē.