saulstāvji
saulstāvji vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; joma: astronomijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Dsk. | |
---|---|
Nom. | saulstāvji |
Ģen. | saulstāvju |
Dat. | saulstāvjiem |
Akuz. | saulstāvjus |
Lok. | saulstāvjos |
Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Romiešiem laiks starp ziemas saulgriežiem un pavasara saulstāvjiem bija Luperkālijas sezona.
- Ierasti iepriekšējais vakars pirms garākās nakts bija ziemas saulstāvju rituālā pirts.
- Tie bija saulstāvju svētki, kas regulēja laika ritumu.
- Pēc saulstāvjiem viss spēks aiziet pieneņu saknē, un tā kļūst ellīgi rūgta.
- Pēc saulstāvjiem viens no lielajiem " debesu spēlētājiem" – Saturns – maina zīmi.