saulgozis
saulgozis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saulgozis | saulgoži |
| Ģen. | saulgoža | saulgožu |
| Dat. | saulgozim | saulgožiem |
| Akuz. | saulgozi | saulgožus |
| Lok. | saulgozī | saulgožos |
1.No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
PiemēriStrazdi spožām krūtežām svilpa ābelēs un staigāja pa tukšo sētsvidu, kur saulgozī maurs diedzēja pirmo zaļumu.
- Strazdi spožām krūtežām svilpa ābelēs un staigāja pa tukšo sētsvidu, kur saulgozī maurs diedzēja pirmo zaļumu.
- Tieši tāpēc jau iztaujāju Dainu par skolotājas D. pusmēteļa pogām, cerībā, ka šopavasar vēl piesēdīšos līdzās vecajam drēbniekam saulgozī uz soliņa.
1.1.Saules gaisma, siltums šādā vietā.
PiemēriKlusums, miers un spiedīgs saulgozis.
- Klusums, miers un spiedīgs saulgozis.
- — Man ir nojauta, ka patīkamo saulgozi tūdaļ nomāks tumšs padebesis.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit