saulīte
saulīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saulīte | saulītes |
| Ģen. | saulītes | saulīšu |
| Dat. | saulītei | saulītēm |
| Akuz. | saulīti | saulītes |
| Lok. | saulītē | saulītēs |
1.Dem. → saule.
2.joma: etnogrāfija Ornaments tautas mākslā – stilizēts saules attēls.
Stabili vārdu savienojumiIecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē). Saulīte pa zemes virsu tek.
- Iecelt (retāk pacelt) saulē (arī saulītē) — radīt ļoti labus apstākļus (kādam)
- Saulīte pa zemes virsu tek idioma — saka, kad labs laiks
- Saulīte ripo pa zemes virsu idioma — saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
- Saulīte ripo pa zemi; saulīte staigā pa zemes virsu; saulīte rit pa zemi; saulīte rit pa zemes virsu; saulīte ritinās pa zemi; saulīte lidinās pa zemes virsu; saulīte lidinās pa zemi idioma — saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir skaidras debesis, kopā vērojam, kā saulīte lec.
- Saulīte šeit tāda, kāda Latvijā satopama tikai tveicīgākajās augusta dienās.
- Ir svētdiena, promenādē gar Zalcahas upi zalcburgieši laiski gozējas saulītē.
- Saulīte, liegs vējiņš un gaisā pie aukliņas plivinās papīra pūķītis.
- Godīgi sakot, kolektīvā tas ne vienmēr tevi izcels slavas saulītē.