saukāt
saukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saukāju | saukājam | saukāju | saukājām | saukāšu | saukāsim |
| 2. pers. | saukā | saukājat | saukāji | saukājāt | saukāsi | saukāsiet, saukāsit |
| 3. pers. | saukā | saukāja | saukās | |||
Pavēles izteiksme: saukā (vsk. 2. pers.), saukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saukājot (tag.), saukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saukātu
Vajadzības izteiksme: jāsaukā
1.Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
1.1.Lamāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daudz tiku abižota, saukāta par bomzi,” atzīst meitene.
- Lai arī kā Porziņģi saukātu, viņš šo sezonu aizvada lieliski.
- Šis esības veidu atmodušies cilvēki nievājot saukā par aitu bara līmeni.
- Pēc " Kindzmarauli" baudīšanas vīrieši mani saukā par kašķa cēlēju.
- Vecie gostiņieši, starp citu, Pļaviņas saukā par Gostiņu forštati.