satveicēt
satveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satveicēju | satveicējam | satveicēju | satveicējām | satveicēšu | satveicēsim |
| 2. pers. | satveicē | satveicējat | satveicēji | satveicējāt | satveicēsi | satveicēsiet, satveicēsit |
| 3. pers. | satveicē | satveicēja | satveicēs | |||
Pavēles izteiksme: satveicē (vsk. 2. pers.), satveicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satveicējot (tag.), satveicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satveicētu
Vajadzības izteiksme: jāsatveicē
Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsts.
Avoti: LLVV