satuntulēt
satuntulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satuntulēju | satuntulējam | satuntulēju | satuntulējām | satuntulēšu | satuntulēsim |
| 2. pers. | satuntulē | satuntulējat | satuntulēji | satuntulējāt | satuntulēsi | satuntulēsiet, satuntulēsit |
| 3. pers. | satuntulē | satuntulēja | satuntulēs | |||
Pavēles izteiksme: satuntulē (vsk. 2. pers.), satuntulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satuntulējot (tag.), satuntulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satuntulētu
Vajadzības izteiksme: jāsatuntulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad viņi satuntulēti tajās dzeltenajās vestēs un šņorē kā pingvīni dodas pastaigā.
- Bet durvis nepadevās, līdz es pamodos sviedros, satuntulēta segās drēgnajā istabā.
- Stāvvietā bija meitenes mašīna, un aizmugurējā sēdeklī satuntulēts sēdēja suns, līdzīgs tiesnesim mantijā.
- Agrāk bieži varēja dzirdēt: lai bērnam ātri " nosistu" temperatūru, viņš ir jāsatuntulē.
- Neesmu viņu satuntulējusi.