satrakot
satrakot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satrakoju | satrakojam | satrakoju | satrakojām | satrakošu | satrakosim |
| 2. pers. | satrako | satrakojat | satrakoji | satrakojāt | satrakosi | satrakosiet, satrakosit |
| 3. pers. | satrako | satrakoja | satrakos | |||
Pavēles izteiksme: satrako (vsk. 2. pers.), satrakojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satrakojot (tag.), satrakošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satrakotu
Vajadzības izteiksme: jāsatrako
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk nesavaldīgi izturēties, rīkoties; satracināt.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
1.2.pārnestā nozīmē; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šausmās, redzēdami suņu zvērības, pils ļaudis nošāva satrakotos suņus.
- Satrakotas mežacūkas ilkņi – tas tik tiešām ir nopietns ierocis.”
- Policija nespēja satrakojušos cūku nomierināt, tāpēc tā tika nošauta.
- Satrakojušos vīrieti neizdevās nomierināt ne pašvaldības, ne valsts policistiem.
- Tad arī Toms sadzirdēja – tie bija satrakotu zirgu zviedzieni.