satracināties
satracināties apvidvārds
Uztraukties, sadusmoties.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- un viņi satracinājās sevī ļoti , un viņi brīnījās
- Alstere- nu ko tad tu tagad uz ziemu satracinājies?
- Līdz ar to man trenējot viņu ir jāuzmin, kad sakacināt viņu, bet kad jāmēģina viņu nomierināt, jo ir pārlieku satracinājusies.
- Mīļumiņš gan bija galīgi satracinājies no priekiem mani atkal ieraudzīt un vispār piedubļoja visu bankas grīdu ( un, kā vēlāk pamanīju, arī manu mēteli), bet visa pieredze bija patīkama un darbiniece bija ļoti, ļoti pretimnākoša.
- Tas taču bija vēl padomijas laikos, kad satracinājās uz ģipša ieguvi ar spridzināšanu, bet tad konstatēja, ka spridzināt jau var, bet var aiziet pazemē Skaistkalne , Birži un citas vietas, kas atrodas uz ģipša izskalojumiem, un kur tad vēl tie putekļi pēc katra sprādziena, bet tagad jau citi laiki, citi cilvēki, un cita pieeja šim jautājumam- *** par bitēm, kad tik medus.