satrīsināt
satrīsināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | satrīsinu | satrīsinām | satrīsināju | satrīsinājām | satrīsināšu | satrīsināsim |
| 2. pers. | satrīsini | satrīsināt | satrīsināji | satrīsinājāt | satrīsināsi | satrīsināsiet, satrīsināsit |
| 3. pers. | satrīsina | satrīsināja | satrīsinās | |||
Pavēles izteiksme: satrīsini (vsk. 2. pers.), satrīsiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: satrīsinot (tag.), satrīsināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: satrīsinātu
Vajadzības izteiksme: jāsatrīsina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) satrīs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad es sarāvies sēžu netīrumu un vīna baznīcas vidū, tagad izdzirdu pirmos akordus — tie trāpa taisni sirdī, ko satrīsinājis dīvainais nosaukums.
- Likās, tā nav ermoņiku balss, kas satrīsina drēgno gaisu, tas ir pats lietus, kas, krizdams no debesīm bezgaldaudz atsevišķām lāsēm, ar šīm ksilofona lāpstiņām pieskaras zemei, bet tā sērīgi, melodiski un iejūtīgi dreb.