satirs
satirs apvidvārds
1.Sengrieķu mitoloģijā – dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
2.Samtenis.
Avoti: LLVV, PP, KV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc dzīrēm valdnieks satiru nogādāja dievam Dionisam, no kura pulka tas bija dzīrojot noklīdis.
- Valdnieks viņu paēdināja, un uzrīkoja tam par godu dzīres, to izklaidējot piecas dienas un naktis savā pilī, kuru laikā visi klausījās viedā satira stāstos.
- Tā nu valdnieks, alkdams dzirdēt viedā satira stāstus un gudrības, kā arī juzdams līdzi tā neapskaužamajam stāvoklim, kas pašam ar nebija svešs, sniedza tam palīdzīgu roku.
- Dioniss pateicībā, ka Midas atgriezis tam Silenu, ko tas bija visur meklējis, kā arī dzirdot satira stāstu par viņam izrādīto valdnieka viesmīlību, piedāvāja to atalgot, piepildot vienu valdnieka vēlēšanos.
- Zalcmanis, Raimonds, red. Latviešu satirs smejas: ieskats Latvijas neatkarības gadu humoristiski satīriskās preses izdevumos.