sataurēt1
sataurēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sataurēju | sataurējam | sataurēju | sataurējām | sataurēšu | sataurēsim |
| 2. pers. | sataurē | sataurējat | sataurēji | sataurējāt | sataurēsi | sataurēsiet, sataurēsit |
| 3. pers. | sataurē | sataurēja | sataurēs | |||
Pavēles izteiksme: sataurē (vsk. 2. pers.), sataurējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sataurējot (tag.), sataurēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sataurētu
Vajadzības izteiksme: jāsataurē
Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gan aizturēšana, gan pārģērbšanās viņiem bija ļoti vienkārša, jo formās es viņiem liku nākt uz darbu tikai pa augstiem valsts svētkiem un reizēs, kad ģenerālim ienāca prātā visus sataurēt kopā uz kādu sanāksmi.
- Kad pats neprotot labi taurēt , tad tas salīgstot citu , kas viņa vietā sataurējot svētību
- Pie mums viss otrādi - vispirms sataurēs, tad notrieks un beigās vel nolamās!
- Liels paldies picērijas darbiniekiem : ) Un vēl lielāks paldies šoferim, kurš vismaz 15 minūtes stāvēja aiz žoga un centās sataurēt mani lai eju pēc picas.
- Otrā naktī paklausīgais dēls dabū no tēva citu taurīti, ar kuru zelta zirgu sataurē, un trešā naktī atkal dimanta taurīti, ar kuru dimanta zirgu sataurē.