sasvilt
sasvilt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasvilstu | sasvilstam | sasvilu | sasvilām | sasvilšu | sasvilsim |
| 2. pers. | sasvilsti | sasvilstat | sasvili | sasvilāt | sasvilsi | sasvilsiet, sasvilsit |
| 3. pers. | sasvilst | sasvila | sasvils | |||
Pavēles izteiksme: sasvilsti (vsk. 2. pers.), sasvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasvilstot (tag.), sasvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasviltu
Vajadzības izteiksme: jāsasvilst
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bērni rāvās uz to kā sasviluši, savukārt es atteicos iet iekšā bez Jurģa.
- Sasvilusi okšķerēšana der, vien blusas ķerot.
- - Visas pēdas sasvilušas.
- Man šķiet, viņš īsti nemaz nezināja, kas viņam jādara, toties kā sasvilis centās noskaidrot itin visu.
- Sieviete ar interesi ieurbās lapās, bet tad kā sasvilusi pagrieza skaisto seju iesāņus un abu profili izskatījās tik līdzīgi — kā no vienas virpas.