sastrutot
sastrutot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastrutoju | sastrutojam | sastrutoju | sastrutojām | sastrutošu | sastrutosim |
| 2. pers. | sastruto | sastrutojat | sastrutoji | sastrutojāt | sastrutosi | sastrutosiet, sastrutosit |
| 3. pers. | sastruto | sastrutoja | sastrutos | |||
Pavēles izteiksme: sastruto (vsk. 2. pers.), sastrutojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastrutojot (tag.), sastrutošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastrutotu
Vajadzības izteiksme: jāsastruto
Sākt strutot; kļūt tādam, no kā izdalās strutas lielākā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaundzimušiem, sastrutojot nabas brūcei, var rasties nabas sepse.
- Tā kā sastrutojušie saistaudi zaudē izturību, zobs kļūst kustīgāks.
- Tā jācenšas tūlīt, nevis jāgaida, kamēr sastrutos.
- Piemēram, sastrutojušu apendicītu Bauskā operēt vairs nevarēs.
- Sliktākajā gadījumā pievienojas infekcija, sastruto tās vietas,