sastāstīt
sastāstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sastāstu | sastāstām | sastāstīju | sastāstījām | sastāstīšu | sastāstīsim |
| 2. pers. | sastāsti | sastāstāt | sastāstīji | sastāstījāt | sastāstīsi | sastāstīsiet, sastāstīsit |
| 3. pers. | sastāsta | sastāstīja | sastāstīs | |||
Pavēles izteiksme: sastāsti (vsk. 2. pers.), sastāstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sastāstot (tag.), sastāstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sastāstītu
Vajadzības izteiksme: jāsastāsta
Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz kā nepatiesa, nevajadzīga u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Interesanti, par ko viņas runā, ko tev sastāsta.
- — Jā, drusku sastāstīju viņam pekstiņus, — saka Rūdis.
- Džordžs var tev sastāstīt diezko, bet tam nav nozīmes.
- lai cilvēku ieraugot viņam piedāvātu, sastāstītu nezin ko.
- Pati sastāstīja nez ko par skaistumu, un grāmatas viņai pilnas ar plikiem cilvēkiem!