saspicēt
saspicēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs; konstrukcijā: vārdu savienojums "saspicēt ausis"Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saspicēju | saspicējam | saspicēju | saspicējām | saspicēšu | saspicēsim |
| 2. pers. | saspicē | saspicējat | saspicēji | saspicējāt | saspicēsi | saspicēsiet, saspicēsit |
| 3. pers. | saspicē | saspicēja | saspicēs | |||
Pavēles izteiksme: saspicē (vsk. 2. pers.), saspicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saspicējot (tag.), saspicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saspicētu
Vajadzības izteiksme: jāsaspicē
1.Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
1.1.Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dante pēkšņi sadzirdēja atslēgu žvadzēšanu, soļu troksni un priecīgs saspicēja ausis.
- Skolotāja kārtējo reizi ievilka elpu, bet klasesbiedri saspicēja ausis.
- Jo šobrīd mēs gulējām divstāvu gultā un saspicētām ausīm skaitījām vectēva purkšķus.
- Kels iesvilpās, Amigo saspicēja ausis un sāka skriet.
- Dante saspicēja smeceri un paošņāja gaisu un svešo.