sasparot

Lietojuma biežums :

sasparot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri