sasmēķēt
Lietojuma biežums :
sasmēķēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Uzsmēķēt kopā (vienam ar otru, citam ar citu).
2.transitīvs Piesmēķēt (parasti gaisu).
3.apvidvārds Ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri