sasliet
sasliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saslienu, sasleju | saslienam, saslejam | saslēju | saslējām | sasliešu | sasliesim |
| 2. pers. | saslien, saslej | saslienat, saslejat | saslēji | saslējāt | sasliesi | sasliesiet, sasliesit |
| 3. pers. | saslien, saslej | saslēja | saslies | |||
Pavēles izteiksme: saslien, saslej (vsk. 2. pers.), saslieniet, saslejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saslienot, saslejot (tag.), sasliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saslietu
Vajadzības izteiksme: jāsaslien, jāsaslej
1.Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
1.1.Slienot izveidot (ko).
1.2.Uzcelt (kādu, parasti koka, celtni), parasti primitīvi, arī pavirši.
2.Sacelt, parasti stāvus (ķermeņa daļas).
Stabili vārdu savienojumiSasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu.
- Sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu kolokācija — izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- Sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri kolokācija — izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- Sasliet galvu kolokācija — pacelt galvu
2.1.Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
2.2.Sacelt (parasti apkakli).
2.3.Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Briesmu un satraukuma brīžos tenreks tās saslej gaisā, brīdinot pārējos.
- Paņēmu oša zarus, ar cirvīti akurāti nomizoju un saslēju zārdu.
- No pārsteiguma neiedrošinājos ne iesmilkstēties, tikai klausījos, ausis saslējis.
- Spalvu saslējušas, viena otru cenzdamās pārbļaut, ņaudēja divas kaķenes.
- Pagalmā aiz upes stāv izjūgtu vezumu rinda ar gaisā saslietiem ilūkšiem.