saskrotēt
saskrotēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saskrotēju | saskrotējam | saskrotēju | saskrotējām | saskrotēšu | saskrotēsim |
| 2. pers. | saskrotē | saskrotējat | saskrotēji | saskrotējāt | saskrotēsi | saskrotēsiet, saskrotēsit |
| 3. pers. | saskrotē | saskrotēja | saskrotēs | |||
Pavēles izteiksme: saskrotē (vsk. 2. pers.), saskrotējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saskrotējot (tag.), saskrotēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saskrotētu
Vajadzības izteiksme: jāsaskrotē
1.Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
3.apvidvārds Samest (naudu, brīvprātīgi).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dante, ja tu izkustēsies, saskrotēšu tevi kā vecu pīļtēviņu, — Baraba nolūkojās uz abiem algādžiem.
- Pāris gadu pēc vētras agrā pavasarī koku apcēla dzeņi vai melnās dzilnas un stumbru saskrotēja no vienas vietas ar neskaitāmiem caurumiem.