saskare
saskare sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | saskare | saskares |
| Ģen. | saskares | saskaru |
| Dat. | saskarei | saskarēm |
| Akuz. | saskari | saskares |
| Lok. | saskarē | saskarēs |
1.Darbība, stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu.
1.1.Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam).
2.Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
2.1.Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrība, daba).
2.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kam ir noteiktu attiecību kopums (ar ko) – parasti par parādībām sabiedrībā; saskarīgs.
Stabili vārdu savienojumiNākt saskarsmē. Saskares punkts.
- Nākt saskarsmē kolokācija — saskarties (2)
- Saskares punkts vārdkoptermins — tas, kas ir kopējs (cilvēkiem, parādībām) un saista (tos)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Burbulī esošais ūdens nonāk saskarē ar jēlbiodīzeĜdegvielu, absorbējot šėīstošos piemaisījumus.
- 12. Virsmas, kas nonāk saskarē ar gaļu, kautuvē ir:
- Saskarē ar bērnu ikdienā būtu jālieto valoda, ko bērns apgūst.
- Korķis ir elastīgs, tāpēc pēdai ar to ir patīkama saskare.
- Mani vienmēr ir interesējuši cilvēciski emocionāli mirkļa un mūžības saskares punkti.