sasist
Lietojuma biežums :
sasist 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Sitot sašķelt, saplēst.
1.1.Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
2.Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu).
2.1.Sitot savainot, sakropļot (cilvēka vai dzīvnieku, tā ķermeņa dalu).
2.2.Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
3.sarunvaloda Sakaut (pretinieku).
4.Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus, spārnus).
Stabili vārdu savienojumiSasist (arī piesist) papēžus. Sasist plaukstas.
4.1.Saskandināt (glāzes, kausus u. tml.).
5.Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
5.1.Sastiprināt, savienot (ko) ar naglām.
6.Iesist (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; iesist (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
7.apvidvārds Nopērt, noslānīt.
8.apvidvārds Sitot piesaukt (nelaimi).
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri