sasīkstēt
sasīkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies); lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasīkstu | sasīkstam | sasīkstēju | sasīkstējām | sasīkstēšu | sasīkstēsim |
| 2. pers. | sasīksti | sasīkstat | sasīkstēji | sasīkstējāt | sasīkstēsi | sasīkstēsiet, sasīkstēsit |
| 3. pers. | sasīkst | sasīkstēja | sasīkstēs | |||
Pavēles izteiksme: sasīksti (vsk. 2. pers.), sasīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasīkstot (tag.), sasīkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasīkstētu
Vajadzības izteiksme: jāsasīkst
1.parasti formā: trešā persona Kļūt, parasti ļoti, sīkstam.
2.Ļoti iesīkstēt1.
Avoti: LLVV