sasāpināt
sasāpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasāpinu | sasāpinām | sasāpināju | sasāpinājām | sasāpināšu | sasāpināsim |
| 2. pers. | sasāpini | sasāpināt | sasāpināji | sasāpinājāt | sasāpināsi | sasāpināsiet, sasāpināsit |
| 3. pers. | sasāpina | sasāpināja | sasāpinās | |||
Pavēles izteiksme: sasāpini (vsk. 2. pers.), sasāpiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasāpinot (tag.), sasāpināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasāpinātu
Vajadzības izteiksme: jāsasāpina
Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, izraisās sāpīgs pārdzīvojums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kādēļ ļaudis šo konkursu pieņem tik sasāpināti, ar tādu rūgtumu?
- Seja jums bija kā netaisnīgi sasāpinātam bērnam, kam nodarīta pārestība.
- — Tas mani interesē, — es saku, itin kā tīšām gribēdams viņu sasāpināt.
- Vecis vairījās skatīties uz viņas vēderu, nevēlēdamies viņu sasāpināt, un par to viņa bija pateicīga.
- Runādams par tevi, es tiešām sabiezinu krāsas, es pat vēlētos sasāpināt tevi, jo arī pat pēc nāves pats neesmu zaudējis spēju ciest.