sarūsēt
Lietojuma biežums :
sarūsēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
sarūsēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
sarūsāt apvidvārds
sarūst apvidvārds
Pārklāties, parasti pilnīgi, ar rūsu; rūsējot kļūt, parasti pilnīgi, nederīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri