sarētot
Lietojuma biežums :
sarētot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri