sarmati vēsturisks
sarmats vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarmats | sarmati |
| Ģen. | sarmata | sarmatu |
| Dat. | sarmatam | sarmatiem |
| Akuz. | sarmatu | sarmatus |
| Lok. | sarmatā | sarmatos |
sarmatiete sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarmatiete | sarmatietes |
| Ģen. | sarmatietes | sarmatiešu |
| Dat. | sarmatietei | sarmatietēm |
| Akuz. | sarmatieti | sarmatietes |
| Lok. | sarmatietē | sarmatietēs |
1.formā: daudzskaitlis Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
2.Šo cilšu piederīgais.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- I-II gs. Bosporas valsts vairākkārt karoja ar sarmatiem Pieazovā un ar skitiem Krimā.
- Tad pie viņiem atnāca sarmati, kuri bija vendi.
- Bet sarmati bija slaveni ar kareivīgumu un agresiju.
- Šis Helmo sastrīdējās ar sarmatiem jeb poļiem.
- Mēs izrādījāmies uzkalna virsotnē, kur 60-jos gados tika atrasts sarmatu zelts sarmatu kurgānā-kapličā.