sarkanot
sarkanot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarkanoju | sarkanojam | sarkanoju | sarkanojām | sarkanošu | sarkanosim |
| 2. pers. | sarkano | sarkanojat | sarkanoji | sarkanojāt | sarkanosi | sarkanosiet, sarkanosit |
| 3. pers. | sarkano | sarkanoja | sarkanos | |||
Pavēles izteiksme: sarkano (vsk. 2. pers.), sarkanojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarkanojot (tag.), sarkanošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarkanotu
Vajadzības izteiksme: jāsarkano
1.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu.
2.apvidvārds Krāsot sarkanā krāsā.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nekad, iesākot gleznu, es nedomāju – tagad uzlikšu forši sarkano pret zaļo.
- Ar sarkanotiem pirkstiem - kur tas bij?
- Pie kājām krauklis sarkanotām krūtīm, -
- Zemu līka sarkanoti.
- Baltas kājas sarkanotas