sarkankrūtītis
sarkankrūtītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkankrūtītis | sarkankrūtīši |
| Ģen. | sarkankrūtīša | sarkankrūtīšu |
| Dat. | sarkankrūtītim | sarkankrūtīšiem |
| Akuz. | sarkankrūtīti | sarkankrūtīšus |
| Lok. | sarkankrūtītī | sarkankrūtīšos |
Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis.
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — " Būrīt" — šeit " Sarkankrūtītis — 1"!
- Sarkankrūtīši un zīlītes nāca strīpām ēst, rubeņi un medņi bija bērzos.
- Sarkankrūtīši sāk virzīties ziemeļu virzienā, kur vairāk un dziļāki egļu meži.
- aiz loga visādas biežņas, sarkankrūtīšu čalas,
- Viņš pat par sarkankrūtīšiem runāja tik skaisti, ka, ja tos gadās redzēt tagad, nevaru neiedomāties par viņu.