sarkanbārdis
sarkanbārdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sarkanbārdis | sarkanbārži |
| Ģen. | sarkanbārža | sarkanbāržu |
| Dat. | sarkanbārdim | sarkanbāržiem |
| Akuz. | sarkanbārdi | sarkanbāržus |
| Lok. | sarkanbārdī | sarkanbāržos |
1.Cilvēks, kam ir sarkanīga bārda.
2.Tāds (cilvēks), kam ir sarkanīga bārda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sarkanbārža plikais pakausis spīdēja pa logu krītošo saules staru kūlī.
- Ne sarkanbārdi, ne laidelēšanos kopā ar eņģeļiem, ne melno kupola sūkni.
- Viņš gribēja kauties, taču sarkanbārdis visu laiku dubultojās, un melnbārdis nevarēja trāpīt.
- Naudas nav, bet es zinu, kā to atkal dabūt,” sarosījās sarkanbārdis.
- Vai tik ārēji uzkrītošu sarkanmati un sarkanbārdi vajadzēja veidot Bazilu Hovardu ( Intars Rešetins)!