sarkanace
sarkanace joma: bioloģija
formā: daudzskaitlis Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
Avoti: LD
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazās sarkanaces pieaugušo īpatņu lidošanas laiks Latvijā varētu būt no jūlija līdz augusta beigām vai septembra sākumam.
- Iespējams, ka mazā sarkanace ir sastopama arī citās Rīgas ūdenstilpnēs - ezeros, dīķos, upju līčos.
- Drīz vien pienāca ziņa, ka fotogrāfijās gan pie Juglas ezera, gan Gaiļezera ir izdevies iemūžināt Latvijai jaunu spāru sugu - mazo sarkanaci.
- Otra sarkanace tik zibinājusi un purinājusi uguns rudenos matus un čukstējusi karstā balsī, lai viņai krūtis noglāstot.
- Latvijā mājo 10 sugas: astainā krāšņspāre ( " Coenagrion armatum"), gaišzilā krāšņspāre ( " Coenagrion puella"), lielā sarkanace ( " Erythromma najas"), mazā sarkanace ( " Erythromma viridulum"), sīkspāre ( " Nehalennia speciosa"), tumšzilā krāšņspāre ( " Coenagrion pulchellum"), ugunsspāre ( " Pyrrhosoma nymphula"), zaļganā krāšņspāre ( " Coenagrion hastulatum"), ziemeļu krāšņspāre ( " Coenagrion johanssoni") un zilganā krāšņspāre ( " Coenagrion lunulatum").