sariebt1
sariebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sariebju | sariebjam | sariebu | sariebām | sariebšu | sariebsim |
| 2. pers. | sarieb | sariebjat | sariebi | sariebāt | sariebsi | sariebsiet, sariebsit |
| 3. pers. | sariebj | sarieba | sariebs | |||
Pavēles izteiksme: sarieb (vsk. 2. pers.), sariebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sariebjot (tag.), sariebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sariebtu
Vajadzības izteiksme: jāsariebj
Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevaru saprast, ar ko Mirjama sariebusi vecā ciema iemītniekiem.
- Ar ko tā sariebuši, ka viņš tos uzskata par niknākajiem ienaidniekiem?
- Es: Elīzas tantei, kā redzams, tu esi paguvis jau pamatīgi sariebt.
- Ko viņi bija tādu izdarījuši, kam sariebuši?
- Sevišķi bīstams neizskatās, diez vai tāds varētu sariebt vistām,” kāds nodomāja.