sarepēt
sarepēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sarepēju | sarepējam | sarepēju | sarepējām | sarepēšu | sarepēsim |
| 2. pers. | sarepē | sarepējat | sarepēji | sarepējāt | sarepēsi | sarepēsiet, sarepēsit |
| 3. pers. | sarepē | sarepēja | sarepēs | |||
Pavēles izteiksme: sarepē (vsk. 2. pers.), sarepējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sarepējot (tag.), sarepēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sarepētu
Vajadzības izteiksme: jāsarepē
1.Sasprēgājot, saplaisājot kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam, arī kļūt, parasti viscaur, netīram (parasti par rokām, kājām).
1.1.Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
2.lieto: pareti Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz krūtīm saliktās dzeltenīgās rokas ar rupjām, sarepējušām plaukstām kā vīrietim.
- Sirmgalvis pasniedzās pēc sarepējuša ādas tīstokļa. “
- Neizturēja pat viņa sastrādātie pirksti, un biezā, sarepējusī āda plaisāja un berzās līdz asinīm.
- Pelde lieliski atmiekšķē sarepējušu ādu.
- – Savādnieks pierādījumam pastiepa uz manu pusi labās rokas plaukstu, kas bija plata, sarepējusi un smaga.