sareibt
sareibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sareibstu | sareibstam | sareibu | sareibām | sareibšu | sareibsim |
| 2. pers. | sareibsti | sareibstat | sareibi | sareibāt | sareibsi | sareibsiet, sareibsit |
| 3. pers. | sareibst | sareiba | sareibs | |||
Pavēles izteiksme: sareibsti (vsk. 2. pers.), sareibstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sareibstot (tag.), sareibšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sareibtu
Vajadzības izteiksme: jāsareibst
Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Domājot, ko visu viņa ir piedzīvojusi, man sareiba galva.
- Trešajā trešdaļā pie rezervistu soliņa pamanīju, ka Sergejam sareiba galva.
- Tad Vecpilsētas ielā uz kāda soliņa gulēja stipri sareibis vīrietis.
- Dažiem dzīvniekiem galva ir tik sareibusi, ka tiem ir grūti peldēt.
- Dzīvniekā kuņģī ogas pārvērtās par alkoholu, un āpsis sareiba.