saraudāt
saraudāt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | saraudu | saraudam | saraudāju | saraudājām | saraudāšu | saraudāsim |
2. pers. | saraudi | saraudat | saraudāji | saraudājāt | saraudāsi | saraudāsiet, saraudāsit |
3. pers. | saraud | saraudāja | saraudās |
Pavēles izteiksme: saraudi (vsk. 2. pers.), saraudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saraudot (tag.), saraudāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saraudātu
Vajadzības izteiksme: jāsaraud
1.transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
2.intransitīvs Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Beidzot viņš apgrieza viņu un nolieca pār galdu, saraudams augšup svārkus.
- Bet pēc tam aši noslīdēja no viņas, saraudams bikses uz augšu.
- Proti, iepriekšējā vakarā Sirli bija pārnākusi no skolas sarkani saraudātām acīm.
- Valēriju tas tik ļoti pārsteidza, ka viņas saraudātās acis kļuva platas.
- Tāpēc, kad Violeta pacēla saraudāto seju, arī viņa acīs iemirdzējās asaras.