sapurināt
sapurināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sapurinu | sapurinām | sapurināju | sapurinājām | sapurināšu | sapurināsim |
| 2. pers. | sapurini | sapurināt | sapurināji | sapurinājāt | sapurināsi | sapurināsiet, sapurināsit |
| 3. pers. | sapurina | sapurināja | sapurinās | |||
Pavēles izteiksme: sapurini (vsk. 2. pers.), sapuriniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sapurinot (tag.), sapurināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sapurinātu
Vajadzības izteiksme: jāsapurina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, kustēties šurp turp samērā nelielā attālumā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kustas šādā veidā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevainoju Kočņevu, bet kaut ko vajadzēja darīt, sapurināt komandu.
- Vēl nav tā dzestruma, kas saņem aiz apkakles un sapurina.
- Artis Ābols pieņēma komandu iepriekšējā sezonā un spēja to sapurināt. "
- Tas mazliet sapurināja komandu, šis tas pamainījās arī ārpus laukuma.
- Džonsons pagājušajā nedēļā apsolīja Konservatīvās partijas likumdevējiem, ka sapurinās Dauningstrītu.